Studentu sports Latvijā!
Biedrība LASS ir vienīgā organizācija Latvijā, kurai saskaņā ar Sporta likumu ir tiesības pārstāvēt Latvijas augstskolu studentu sportu un studentus Starptautiskajā Studentu sporta federācijā (FISU), Eiropas Studentu sporta asociācijā (EUSA) un citās sporta organizācijās.
LASS ir biedrs FISU un EUSA:
EUSA statūti un galvenie noteikumi.
FISU statūti un gavenie noteikumi.
Vēsture
Kopumā studentu sporta vēsturisko attīstību var iedalīt trijos atšķirīgos posmos, un katrā posmā studentu sports ir pilnveidojies atšķirīgā veidā.
Vēstures dati liecina, ka studentu sporta kustības pirmsākumi meklējami Korporāciju Prezidiju konventā (PK). Tā bija organizācija, kas vadīja un organizēja arī sporta nodarbības un treniņus studentiem [5]. Šī organizācija tika dibināta 1919.gada 27.septembrī un no 1923.gada PK vadīja Jaunatnes kristīgās savienības (Young Mens Christian Association) direktors Džons Geiners. PK organizēja obligātas sporta nodarbības, kurās 20 minūtes vingroja un pēc tam spēlēja basketbolu [3]. Vēlāk gadu gaitā noritēja aktīva dažādu sporta veidu attīstība Latvijas Studentu korporācijās. 1927.gadā Latvijas Studentu korporācija Selonia nodibina airēšanas sekciju, bet Lettonia sāk regulāras sacensības galda tenisā [6]. Vēlāk, 1932.gadā, notiek arī pirmās sacensības starp korporācijām basketbolā. Ar šīm sacensībām sākās populārie volejbola (no 1933.g.) un basketbola (1934.g.) studentu turnīri. Latvijas brīvvalsts laikā PK rīkoja sacensības basketbolā, volejbolā, futbolā, vieglatlētikā, slēpošanā, galda tenisā un šahā, bet Latvijas mēroga sporta dzīvē korporācijas visaktīvāk iekļāvās airēšanā un galda tenisā [1].
Viena no vadošajām organizācijām un studentu sporta pamatlicējām ir Latvijas Universitātes akadēmiskā sporta biedrība (LUASB), kas tika dibināta 1922.gadā [7]. Liela nozīme studentu sporta veicināšanā bija Robertam Plūmem, kura ierosmē 1928.gadā nodibināja biedrību „Universitātes sports” (US) [9]. US varēja darboties visi studenti, neatkarīgi no piederības organizācijām. US nepiederēja ne laukumi, ne vingrotavas, ne arī pietiekami līdzekļi, lai algotu instruktorus un trenerus. Neraugoties uz grūtībām, US izveidojās par vienu no spēcīgākajām biedrībām Latvijā, un US studentu izlases sacentās arī ar citu valstu studentu izlasēm.
Latvija regulāri piedalījās Starptautiskās studentu konfederācijas (CIE) rīkotajās sacensībās [2, 4]. 1930.gadā „Universitātes Sports” pārstāvji piedalījās pasaules IV studentu spēlēs Darmštatē vieglatlētikas un daiļlēkšanas sacensībās. Latvijas studenti startēja Pasaules studentu Vasaras Universiādēs 1933.gadā Turīnā, 1935.gadā Budapeštā, 1937.gadā Parīzē un 1939.gadā Monako, bet Pasaules studentu Ziemas Universiādēs – 1933.gadā Bordonekijā, 1935.gadā Sanktmoricā un 1939.gadā Lillehamerā. 1939./40.mācību gads bija pēdējais Latvijas studentiem, kad tika organizētas Latvijas meistarsacīkstes un kad tika dota iespēja piedalīties starptautiskās studentu spēles un meistarsacīkstēs.
Lai arī nākamajā – Padomju Savienības posmā – Latvijas studentu korporācijas nedarbojās, tomēr, sākot ar 1956.gadu, visās Latvijas PSR augstākajās mācību iestādēs tika ieviests sporta specializācijas kurss – vieglatlētikā (obligāts visām augstākajām mācību iestādēm), slēpošanā (sniega rajonos), vingrošanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, sporta spēlēs un citos sporta veidos – atkarībā no iespējām augstākajā mācību iestādē. Sporta nodarbību obligātais raksturs jūtami sekmēja kā augstskolu sporta klubu, tā arī studentu sporta sacensību sistēmu visā valstī – sporta sacensības norisinājās gan augstskolu ietvaros, gan starp augstskolām, piemēram, Spartakiādes un Vissavienības studentu spēles. Spartakiādē mērķis bija pārbaudīt un sekmēt fiziskās kultūras un sporta darbu augstākajās mācību iestādēs un sporta klubos [8]. Tomēr jāatzīmē, ka Latvijas PSR studentiem būtībā tika liegta pilnvērtīga iespēja pārstāvēt savu valsti pasaules līmenī, jo Pasaules Studentu Universiādēs Latvijas studenti-sportisti varēja piedalīties tikai PSRS studentu izlašu sastāvos pēc milzīgas atlases pārvarēšanas.
Kopš 1990.gada Latvijas augstskolu studentu sporta dzīvē iestājas trešais attīstības posms, kuru vada un organizē Latvijas Augstskolu sporta savienība (LASS). Lai gan LASS oficiāli tika dibināta tikai 1993.gada 7.jūlijā, tomēr tā uzņēmās studentu sporta vadību jau krietni agrāk, proti, 1990.gada. LASS ir patstāvīga un neatkarīga sabiedriska sporta organizācija, kas sadarbojas ar Starptautisko Studentu Sporta federāciju (FISU), Eiropas Studentu Sporta asociāciju (EUSA), Latvijas Republikas oficiālajām valsts struktūrām, Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP), Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), sporta veidu federācijām, savienībām un augstskolām un to sporta klubiem [10].
LASS kā viena no 167 FISU Nacionālajām Studentu sporta federācijām piedalās FISU organizētajās konferencēs un ģenerālajās asamblejās, kā arī veic visus organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas studentu piedalīšanos tās rīkotajās Pasaules Vasaras un Ziemas Universiādes un čempionātos. Kopš 2000.gada 17.novembra LASS ir arī Eiropas Studentu Sporta asociācijas (EUSA) biedrs, kura apvieno 47 Eiropas Nacionālās Studentu sporta federācijas.
Latvijas studenti piedalās ne tikai starptautiskās sacensībās, bet arī LASS rīkotājās Latvijas Universiādēs jau no 1990./1991. mācību gada. Dalība augstskolu vidū, kā arī piedāvāto sacensību klāsts ir ar gadiem audzis. Latvijas I Universiādē piedalījās sesšas no tajā laikā valstī esošajām 12 augstskolām. Latvijas IX Universiādē tika piedāvātas sacensības 18 sporta veidos, bet Latvijas XXIII Universiādē 2012./2013. mācību gadā tika organizētas sacensības jau 25 sporta veidos. Šī attīstība ir arī vērojama Latvijas studentu aktīvākā dalībā Pasaules Ziemas un Vasaras Universiādēs. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas studenti piedalās Pasaules Universiādēs no 1993.gada.
Dalība Pasaules Universiādēs vainagojusies arī ar augstiem panākumiem. 1993.gada Pasaules Vasaras Universiādē Bufalo mūsu vieglatlēti ierindojās jau pirmajā desmitniekā (Sergejs Inšakovs – 200 m skrējienā 7.vieta un Guntis Peders – 110 m barjeras skrējienā 7.vieta). 1995.gada Vasaras Universiādē Fukuoka (Japāna) Latviju pārstāvēja tikai trīs vieglatlēti. Sākot ar 1997.gadu, Latvijas studenti ir izcīnījuši dažāda kaluma medaļas. 1997.gada Universiādē Sicīlijā Itālijā Ēriks Rags izcīnīja augsto 6.vietu šķēpa mešanā, bet 1999.gadā Palma de Maljorkā un 2001.gadā Beijingā viņš kļuva par Universiādes čempionu. Sākot ar šīm zelta medaļām, tika gaidīti augsti rezultāti arī turpmākajās Pasaules Universiādēs. Šīs cerības attaisnoja Ainārs Kovals un Vadims Vasiļevskis. 2005.gadā Izmirā (Turcijā) Kovals kļuva pat čempionu, bet 2007.gadā Bangkokā (Taizemē) Vasiļevskis kļuva par čempionu. Kovals Bangkokā izcīna bronzas medaļu. Savukārt 2009.gada Pasaules Vasaras Universiādē Harbinā (Ķīna) Kovals atkārtoti kļūst par Universiādes čempionu. Harbinas Universiādē arī Māris Urtāns rāda augstu sniegumu lodes grūšanas sacensībās, izcīnot 5.vietu.
Arī citās vieglatlētikas disciplīnās Latvijas studenti izcīnīja augstas vietas – 2011.gadā Ķīnā (Šeņžeņā) 100 m sprintā Ronaldam Arājam – 4.vieta, tāllēkšanā – Laumai un Mārai Grīvām 10. un 12.vieta.
Ne tikai Latvijas vieglatlētiem ir izdevies izcīnīt Universiādes medaļas. 2001.gada Universiādē Beijingā Latvijas vingrotāji priecēja Latvijas līdzjutējus. Igors Vihrovs kļuva par Universiādes vicečempionu, bet Jevgēnijs Saproņenko izcīnīja augsto 6.vietu. Savukārt 2003.gadā Korejā Latvijas students Jevgēņijs Saproņeko kļuva par Universiādes čempionu vingrošanā. Latvijas studentu sasniegumu virsotne tika ieņemta pagājušā gada Universiādē Kazaņā. Šajā Universiādē Latvija varēja lepoties ar trim medaļām. Septiņcīņā Laura Ikaunice izcīnīja sudraba medaļu, bet Jānim Rēriham klasiskajā jostu cīņā un Elzai Gulbei akadēmiskajā airēšanā tika pasniegtas bronzas medaļas.
Pasaules Ziemas Universiādēs Latvijas studenti piedalās kopš 1997.gada. Mūsu studenti līdz pat pagājušā gada XXVI Pasaules Ziemas Universiādei vēl nespēja sacensties par augstām vietām ar spēcīgākajiem pasaules studentiem. 2013.gada Ziemas Universiādē Trentino Latvijas studenti izcīnīja augstās 8.vietas hokejā un kalnu slēpošanā. Students un olimpietis Kristaps Zvejnieks vieš cerības, ka Latvija nākamajās Ziemas Universiādēs sagaidīs savu pirmo izcīnīto medaļu.
Iespējams, rodas jautājums, kādēļ Latvijas studentu sniegums Pasaules Universiādēs nav vēl augstāks? Atbilde ir saistīta ar finansiālajiem aspektiem. Tikai uz 2013.gada Vasaras Universiādi Kazaņā Latvija spēja aizvest rekordlielu delegāciju, proti,- 140 dalībnieku, un uz Ziemas Universiādi Trentino – 40 dalībnieku. Šī attīstība ir skaidrojama ar Latvijas studentu kustības attīstību, kā arī ar valsts vēlmi un iespējām attīstīt Latvijas studentu kustību. Valsts finansiālo atbalstu saņem ne tikai LASS, bet arī labākie Latvijas studenti – sportisti. 2007.gadā šis stipendijas saņēma 25 studenti – sportisti, bet līdz 2013.gadam stipendiātu skaits ir strauji audzis – līdz 37 studentiem – sportistiem. Stipendiju fonds pagājušajā gadā sasniedza 22 000 LVL.
Apskatot Latvijas studentu sporta, proti,- Latvijas Augstskolu sporta savienības budžeta komponentes, var secināt, ka LASS finansiālos līdzekļus veido augstskolu sporta klubu un citu augstskolu organizāciju dalības maksas Latvijas Universiādē un biedru naudas, kā arī budžeta līdzekļi, kurus katru gadu piešķir Latvijas Sporta federāciju padome un Izglītības un zinātnes ministrija. Visi līdzekļi tiek izmantoti Latvijas Universiāžu, studentu čempionātu un citu nacionālo sacensību rīkošanai, bet, lai paši piedalītos nozīmīgās starptautiska mēroga sacensībās studenti un studentu komandas meklē finansiālu atbalstu pie savas augstskolas un no sponsoriem, gan arī no sporta veidu federācijām. Piemēram, pagājušajā XXVI Pasaules Ziemas Universiādē, pateicoties Latvijas Sporta federācijas padomes sniegtajam atbalstam, piedalījās arī Latvijas studentu hokeja izlase, kura sīvā konkurencē izcīnīja augsto 8.vietu. Latvijas studentu sports centīsies arī turpmāk sasniegt augstus rezultātus un dot ieguldījumu Latvijas jaunatnes un jauno sportistu un olimpiešu dzīves un sporta karjeras izaugsmē.
Ir patīkami, ka studentu sporta jautājumi iegūst aktualitāti valstiskā līmenī, tomēr līdz mūsu kaimiņu – Lietuvas studentu sporta finansiālajam līmenim un stabilitātei ir diezgan tālu. Salīdzinājumam ir minams fakts, ka Lietuvas Augstskolu sporta federācija ik gadu saņem apmēram 400 000 EUR lielu finansējumu valsts nacionālo sacensību rīkošanai, studentu sporta dzīves vadīšanai un dažādiem sporta un izglītības pasākumiem kā augstu sasniegumu, tā arī sporta festivālu līmenī.
Augstu sasniegumu sports studentu vidū nav vienīgais aktuālais sporta jautājums – daudz nozīmīgāka ir sporta vieta studentu ikdienā. Kā būtiskākās nākotnes perspektīvas ir vērtējamas plānotās izmaiņas sporta vadlīnijās, kuras nosaka, ka studiju procesā būtu iekļaujams sports kā studiju priekšmets, jo, apzinoties ar veselīga dzīvesveida neievērošanu saistītās problēmas, jau tagad skolā tiek atrasts finansējums 3. sporta stundai. Šī virzība krasi tiek pārtraukta augstskolās, jo visā Latvijā vairs tikai atsevišķās augstskolās sports ir akceptēts kā studiju priekšmets. Ir izsakāma milzīga pateicība to augstskolu rektoriem, kuri atrod finansiālo un personālresursu iespējas sporta jomai – apzinoties sporta milzīgo ietekmi jaunās paaudzes izaugsmē.
Literatūra
1. Čika, V. Latvijas sporta vēsture. V. Čika, G. Gulbiņš. – Vašingtona: Amerikas latviešu apv. fiz. audz. un sporta birojs, 1970.- 294. lpp.
2. Čika, V. Latvijas sporta vēsture 1918 – 1944 g./ V. Čika, G. Gulbiņš. – Vašingtona: Amerikas latviešu apv. fiz. audz. un sporta birojs, 1970.- 381. lpp.
3. Čika, V. Prezidiju konventa sports. V.Čika – New York: Latvijas korporāciju apvienība, 1975.- 194. lpp.
4. Dažas veselības pilnveidošanas un sporta attīstības problēmas Latvijas Universitātē: metod. līdz./ LU. – Rīga: [b.i.], 1993. – 62. lpp.
5. Latvijas korporāciju apvienība (L!K!A!). New York: [s.n.], 1965.-78. lpp.
6. Lettonias 100 gadi, 1870-1970. A. Rumpēters – New York: Lettonias konvents, 1970.- 114. lpp.
7. Melbārdis, J. Vai augstskolās vajadzīga fiziskā audzināšana? J. Melbārdis// Izglītība. – Nr.5 (1990), 12 lpp.
8. Nolikums Latvijas PSR augstāko mācību iestāžu XXVI spartakiādei/ BAFSB „Daugava”. – Rīga: [b.i.], 1988.-13 lpp.
9. Plūme, A. Roberts Plūme sportā/ A. Plūme. – Rīga: [b.i.], 1939.- 54 lpp.
10. Švinks, U. Studentu sports. 3.papildinātais izlaidums. Rīga – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2003.- 61. lpp.
